Jūsu jautājumi, mūsu atbildes
Būvtehniskās izpētes
- 1. Kas ir būvju tehniskā apsekošana?
- 2. Būtiskāko apbūves (individuālas dzīvojamās ēkas un daudzdzīvokļu ēkas, t.sk. tā saucamos «Jauno projektu») konstrukciju apskate ar to svarīgāko faktoru raksturojumu, kas ietekmē šo kontrukciju fizisko nolietojumu.
- 3. Iespējamā atsevišķu konstrukciju nolietojuma ietekme uz apbūves kopējo nolietojumu. Par nolietojuma % skaitli ― kā tas raksturo konstrukcijas nolietojumu, un pie kura % nolietojuma iestājas avārijas stāvoklis?
×
3. Iespējamā atsevišķu konstrukciju nolietojuma ietekme uz apbūves kopējo nolietojumu. Par nolietojuma % skaitli ― kā tas raksturo konstrukcijas nolietojumu, un pie kura % nolietojuma iestājas avārijas stāvoklis?
Nolietojums: ―
1) fiziskais; 2) tehniskais; 3) kopējais; 4) morālais.
Primāro (nesošo) būvstruktūru, t.i., pamatu, sienu un pārsegumu prioritāte. Izšķirīga loma, taču gadījumā, ja iztrūkst adekvātums attiecībā uz uzņemamām slodzēm un iedarbēm.
Nolietojuma %?
a) Ministru kabineta noteikumos vai būvnormatīvos atrodams attiecīgo būvelementu stāvokli raksturojošs skaitlis, samērojams ar vērtētāja subjektīvo skatījumu? Saistībā ar konkrētu nepilnību raksturojumu? [Jā un tomēr drīzāk nē.]
b) Atbilstīgi vērtētāja izpratnei un pieejamajiem metodiskajiem norādījumiem aprēķināts vairāk subjektīvs lielums, balstīts uz konstruktīvo u.c. elementu īpatsvaru un stāvokli? [Drīzāk jā, taču ne absolūti.]
c) Resursa iztrūkums, kas saistāms ar būvkonstrukciju un būvelementiem piemītošiem defektiem un ekspluatācijas laikā notikušiem bojājumiem, reducējot to pret objekta [korektā] būvprojektā iestrādāto resursu apmēriem. [Ideāla, taču problemātiski īstenojama pieeja.]
Avārijas stāvoklis. Definīcija??? Vai nav sajaucams ar pirmsavārijas situāciju? Sekundāro elementu loma?
Vizuāli viegli konstatējams un acīmredzams jau iepriekš?
a) Kad sasniegts kāds konkrēts nolietojuma % (līmenis)? [Apšaubāmi. Ttradicionālā izpratnē ― pat drīzāk nē, vismaz ne vienmēr.]
b) Kad apdraudēta ēkā vai tās tiešā tuvumā esošo personu drošība būves konstrukciju (elementu) sliktā tehniskā stāvokļa dēļ? [Kādi ir kritēriji?]
c) Kad nesošās būvstruktūras kādai daļai resursi ir mazāki par atbilstīgi normatīviem noteikto nestspējas robežlīmeni? [Loģiski un pamatoti. Bet ne vienkārši šo pieeju īstenot. Atkarība no iztrūkuma apmēra. Kur ir robeža? 20 ... 40 % liela pārslodze?]
Atziņas:
Būvei avārijas stāvokli iespējams kvalificēt tikai profesionālim speciālistam (inženierim projektētājam), kas ir kompetents un spēj aprēķināt nestspēju.
Secinājums. Avārijas stāvoklis ― būves stāvokli raksturojoša situācija, kad objektā (ēkā) nav pieļaujams atrasties personām, kurām tas nav nepieciešams saistībā ar amata pienākuma izpildi vai darba uzdevuma veikšanu
- 4. Vispārējs apbūves tehniskā stāvokļa (fiziskā nolietojuma) noteikšanas metožu raksturojums, akcentējot tās metodes, kuras varētu, ļoti vispārēji, pielietot vērtētāji, kas apseko apbūvi.
- 5. Raksturot koka konstrukciju dzīvojamo māju un mūra konstrukciju ēku atšķirīgās nolietojuma pakāpes, uzsverot, kuru konstrukciju nolietojums varētu būt būtiskākais kopējā nolietojuma ietekmē. Raksturot mūra konstrukciju māju ar koka pārsegumiem un ar dzelzsbetona pārsegumiem atšķirīgās nolietojuma pakāpes, uzsverot, kuru konstrukcijas nolietojums varētu būt būtiskākais kopējā nolietojuma ietekmē.
- 6. Viedoklis par «Jauno projektu» ēkām, ēkām ar piekārto fasāžu stiklojumu.
- 7. Slēdziens par jauno projektu ēku it kā avārijas stāvokli un nolietojumu ap 70%, kas to varēja izsaukt un vai to iespējams novērst.